Nebūt nemēlus un tas nav pārmetums.
Tur kāds vēl mīt no roka dienas lī,
Jau piedodiet tas, kad kā pārpratums.
Un kad tev nekād' ko pazaudēt,
un kad tā vairs bail, kur nepaspēt,
tad atliek vairs, kā ēķē dienas,
pusnakt cirgiem krēpēs un dro.
man doties līdz, tas ceļš ir brīvs.
Un jau tik drīz aiz smāko
Un kad dauri kārt kopā zaudēt
Un kad dauvais bail, kur nepaspēt
Tad atliek vairs, kā ieģēt dienas
Pusnakt cirgiem krēbēs un dro
Un kad tauri kārt kopā zaudēt,
un kad tā vairs bāja, kur nepaspēt,
tad atliek vairs, kā ģērdiens
pusnakt cirgiem krēbēs un prot.
Un nepārbīties no tūkstošiem
Cēlās asnabdiem pusnakti atniekiem
Un kad nav nekā, ko pazāvēt
Un kad nav aizpāj, kur nepaspēt
Bet tādā apliek vairs, kā ieķerties
Uz nakts zirginu, krēpējies un prola